Latvijas dārgmetālu kontroles sistēmas vēsture

Jau pirmajā Rīgas zeltkaļu cunftes šrāgā (statūtos), kas apstiprināti 1360. gadā, tika noteikts, ka „zeltkalim jāapstrādā tikai labs zelts un sudrabs“ un fiksēta pirmā obligātā prove, – lai dārgmetāla sakausējumos tikai viena „devītā daļa būtu no vara“. Izstrādājumu zīmogošana kā obligāta tika prasīta no 16. gs. vidus. Līdz pat 1841. gadam dārgmetāla kvalitātes kontrole bija zeltkaļu cunfšu eltermaņu pienākums – pilsētas rātes vārdā iesistais zīmogs garantēja dārgmetāla izstrādājuma provi.

Līdz Pirmajam pasaules karam Latvija iekļāvās Krievijas impērijas dārgmetāla kvalitātes kontroles un zīmogošanas sistēmā. 1915. gadā Rīgas Proves palāta tika evakuēta uz Pēterburgu. Visus kara un pirmos pēckara gadus dārgmetāla izstrādājumu kvalitāte netika uzraudzīta.

Jaunas dārgmetāla izstrādājumu kvalitātes kontroles iestādes izveide sākās 1921. gada pavasarī, kad tika uzsākta kādreizējās „krievu probīrpalātas“ darbības izpēte, lai līdzīgu iestādi izveidotu arī Latvijas valstī.

Terminoloģijas trūkums – kuru vārdu izvēlēties – prove vai raudze, izraisīja diskusiju. Rezultātā no latviskā vārda raudze atteicās tā nelabskanības dēļ – jaunā iestāde tad sauktos Raudzes valde, kurā strādātu raudzētāji. Priekšroka tika dota vārdam prove, īpaši uzsverot, ka tas nav aizguvums ne no krievu valodā lietotā termina „проба“, ne no vācu valodas Probe, Probierung, bet gan no latīņu probāre – pārbaudīt, pierādīt. Tādējādi jaunā institūcija ieguva nosaukumu Proves valde, kurā provētājs nosaka dārgmetāla provi.

1922. gadā tika pieņemts „Likums par dārgmetāla satura apzīmēšanu zelta un sudraba izstrādājumiem“ un Finansu ministrijas pakļautībā nodibināta Proves valde. Likums noteica, ka valde izdara dārgmetālu saturošu priekšmetu pārbaudi un zīmogošanu. Proves likums stājās spēkā ar 1923. gada 23. februāri.

1925. gadā Parīzē Francijas naudas un medaļu gravētavā tika pasūtīti jauni zīmogi. Zīmējumu autors ir metālmākslinieks Stefans Bercs (1893–1961). Latvijas valsts dārgmetālu kvalitātes uzraudzības sistēmas un Proves valdes izveidotājs ir inženieris Ādolfs Lielauss (1885–?), kas vadīja valdi līdz pat tās likvidācijai 1940. gadā.

Pēc Otrā pasaules kara Latvija tika iekļauta PSRS dārgmetāla kvalitātes un uzskaites kontroles sistēmā. 1946. gadā darbu sāka Rīgas proves uzraudzības inspekcija PSRS Finansu ministrijas pakļautībā. Pēc reorganizācijas 1958. gadā tika izveidota Baltijas Valsts proves uzraudzības inspekcija, kas veica dārgmetāla kvalitātes un uzskaites kontroli Latvijas, Lietuvas un Igaunijas PSR un Kaļiņingradas apgabalā.

1991. gadā uz Baltijas Valsts inspekcijas bāzes Finansu ministrijas pārraudzībā tika izveidota Latvijas Valsts proves uzraudzības inspekcija. No 1994. gada 1. jūlija tika atjaunotas Latvijas Valsts dārgmetāla garantijas un proves zīmes.